| Pie Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas atrodas tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Aleksandra Birzenieka veidotais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Jaunpiebalgas draudzes locekļiem. Piemineklis veidots no Allažu šūnakmens simboliska tempļa veidā. Priekšējā ailē kalts sēdošs Mātes Latvijas tēls, pie kuras krūtīm atdusas divi tās dēli. Ailes augšējā daļā uzraksts: MŪŽAM NERIMS VAROŅU GARS. Pieminekļa aizmugurējā daļā uzraksts: BRĪVĪBAS CĪŅĀS KRITUŠAJIEM. Piemineklis atklāts 1930. gada 29. jūnijā, piedaloties Valsts Prezidentam Albertam Kviesim, Kara ministram Mārtiņam Vācietim, Saeimas priekšsēdētājam Paulam Kalniņam u. c. Pasākumu kuplina 8. Daugavpils kājnieku pulka orķestris, Jaunpiebalgas Dziedāšanas biedrības un Jaunpiebalgas Kultūras biedrības un Zosēnu Izglītības biedrības "Atmata" apvienotais koris. Pieminekļa atklāšanu vada Jaunpiebalgas draudzes mācītājs Jānis Ozols, teoloģijas profesors Voldemārs Maldonis, Rīgas garnizona draudzes mācītājs Jānis Teriņš. |
|
 Piemineklis 2008. gadā. Foto Jānis Brencis |
Kā Jaunpiebalgā radās piemineklis brīvības cīņās kritušiem draudzes locekļiem.
1924. gada 22. aprīlī draudzes padomes uzdevumā mācītājs Jānis Ozols sasauca Mācītājmuižā Jaunpiebalgas un Ramkas (Rankas) skolu un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus uz apspriedi, kā godināt un nostiprināt Latvijas kā valsts veidošanās laikā kritušo kareivju piemiņu. Ieradās: 1) Ramkas pagasta valdes, Lauksaimniecības biedrības, Koppienotavas un Mednieku biedrības pārstāvis Pēteris Celinskis; 2) Ramkas Izglītības biedrības pārstāvis Arveds Martinsons, 3) Latvijas kara invalīdu Ramkas pagasta un apkārtnes nodaļas un Mazsaimniecību veicināšanas biedrības Ramkas nodaļas pārstāvis Antons Vītiņš; 4) Ramkas Lutera skolas skolotāja Olga Blumbergs j-kdze; 5) Jaunpiebalgas Kultūras biedrības un Mārtiņa I. pakāpes pamatskolas pārstāvis Pēteris Pikurs, 6) Jaunpiebalgas dziedāšanas biedrības un Jāņa I. pakāpes pamatskolas pārstāvis Emīls Buduls; 7) Jaunpiebalgas Jēkaba I. pakāpes pamatskolas pārstāvji – skolas pārzinis Jānis Drulle un skolotājs Jānis Miesnieks; 8) Jaunpiebalgas Pētera 6 kl. pamatskolas pārstāvis skolotājs Roberts Pētersons; 9) Jaunpiebalgas draudzes II. pakāpes pamatskolas skolotāji Jānis Ozoliņš , Antons Žube un A. Rudītis; 10) Jaunpiebalgas pagasta aizsargu nodaļas pārstāvis Pēteris Ieviņš; 11) Ramkas pagasta aizsargu nodaļas pārstāvis Jānis Driņķis; 12) Jaunpiebalgas draudzes, Jaunpiebalgas Krājaizdevu sabiedrības un Jaunpiebalgas Lauksaimniecības biedrības pārstāvis mācītājs Jānis Ozols un 13) Jaunpiebalgas Zosēnu izglītības biedrības "Atmata" pārstāvis Jānis Matisons.
Sapulcējušies nolēma: 1) uzsākt priekšdarbus pieminekļa celšanai draudzes kapos vai pie baznīcas, 2) līdzekļus gādāt ar ziedojumu vākšanas listēm un 3) norādīto mērķu veikšanai ievēlēt Pieminekļa komiteju no piecām personām. Komitejā ievēl mācītāju Jāni Ozolu, Ed. Leimani, Jāni Ozoliņu, A. Rudīti un Arvedu Martinsonu.
Komiteja sarīko 1924. gada 9. jūnijā bērnu dievkalpojumu ar dziesmu lapiņu pārdošanu, bet 17. augustā. baznīcas koncertu; tā paša gada vasarā izlaiž Jaunpiebalgas un Ramkas pagastā ziedojumu vākšanas listes. 1925. gada 12. jūlijā pilnsapulce nolemj pieminekli celt pie baznīcas un iegūt šim nolūkam piemērotu zemes gabalu, to apstādīt ozoliem pēc noteikta plāna un izkopt par "Varoņu birzi". Ar 1925. gada 12. jūliju komitejā līdzdarbojas arī Jānis Jēps-Baldzens.
1927. gadā tiek nodibināta nodibinās Brāļu kapu komitejas Jaunpiebalgas-Ramkas nodaļa, kura pārņem visu līdzšinējās komitejas mantu un turpina uzsāktos darbus. Pieminekļa komiteja likvidējas 1927. gada 19. decembrī. Tā savākusi kopā ar visiem noguldījumu procentiem un nodevusi Brāļu kapu komitejas nodaļai Ls 1791,38
Nodibinātā Brāļu kapu komitejas nodaļa turpina darbus daudz plašākā vērienā un līdzekļi sāk ienākt lielos apmēros. Virsdārznieks Rūdolfs Simanovičs izstrādā "Varoņu birzes" apdēstījumu plānu un baznīcas apkārtne sāk manāmi pārveidoties. Draudzes locekļi sniedz bagātīgus ziedojumus, un daudzi strādā pie zemes rakšanas darbiem. Pavisam nostrādātas 74 ½ zirdzenieka un 218 ½ kājnieka dienas. 1928. gada 26. augustā jau iesvētī galvenos baznīcas laukuma vārtus un liek pamata akmeni piemineklim, bet 1929. gada 31. oktobrī pieminekļa celšanu uztic arhitektam Aleksandram Birzeniekam, tēlniekam Kārlim Zālem un rūpniekam Eduardam Kurauam par Ls 10912,00 ieskaitot arī transportu. Piemineklis ceļams no Allažu šūnakmens, tam jābūt gatavam un uzstādītam ne vēlāk par 1930. gada 1. augustu un jāsaskan ar iepriekš iesniegtu metu.
Piemineklis tiek pabeigts laikā, taču tā un apkārtnes labiekārtošanas izdevumi sasniedz Ls 25000,00.
 |
Padomju laikā piemineklis bija ieaudzis krūmos. Pastāvošās ideoloģijas mērķis bija popularizēt citas vēsturiskās patiesības, bet jautājumi, kas saistīti ar Latvijas Brīvības cīņām, tiek noklusēti.
Trešās Atmodas sākumā, 1988. gadā, tautfrontieši Jānis Eglītis, Aivars Ontužāns un Kārlis Podiņš, iesaistot piebaldzēnus, sakopa pieminekli un tā apkārtni.
2002. gada 10. novembrī pēc vērienīga projekta, kura galvenie īstenotāji bija toreizējais draudzes priekšnieks Jānis Ozers un uzņēmējs Uldis Misiņš, tika izgaismots pieminekļa un dievnama izgaismošana.
No 2009. gada 23. marta, kad tika nodibināts „Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonds”, kurš uzsāka ziedojumu vākšanu baznīcas un pieminekļa restaurācijai, notikuši vairāki labdarības koncerti, kuros piedalījās ne tikai jaunpiebaldzēni, bet arī vīru koris „Tēvzeme”(diriģentsTālivaldis Gulbis un koncertmeistare Ilze Zvaigznekalne) un koris „Jubilate (diriģents Juris Kļaviņš, mākslinieciskā vadītāja Ilze Dzērve), un apkārtnes labiekārtošanas talkas.
2010. gada maijā pieminekli restaurēja akmens materiālu sertificēti restauratori Ineses Sidrabas vadībā. Piemineklis restaurēts par ziedotāju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas piešķirtajiem līdzekļiem. Tika rīkotas vairākas baznīcas un pieminekļa apkārtnes sakopšanas talkas, kurās piedalījās vietējie piebaldzēni, zemessargi un jaunsargi.
 |
2010. gada 3. jūlijā Jaunpiebalgā notiks 80. gadadienas pasākums Kārļa Zāles veidotajam piemineklim Brīvības cīņās (1914–1920). Aizlūgumu Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā vadīs LELB bīskaps Guntars Dimants. Svinīgajā pasākumā pie Kārļa Zāles veidotā pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Lilitu Zatleres kundzi, Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts, Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts, admirālis Andrejs Mežmalis, ģenerālis Kārlis Krēsliņš un ģenerālis Juris Vectirāns, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs, Latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers un Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda priekšsēdētājs Tālavs Jundzis u. c. Pasākumā muzicēs meiteņu koris „Sapnis”, Jaunpiebalgas jauktais koris un Rīgas 6. vidusskolas skolēnu un jaunsargu orķestris.